What is Precision Medicine?
Izvēlne
Close
orange
Kas ir augstas precizitātes medicīna? Visaptveroša gēnu profilēšana

Kā apjaušam augstas precizitātes medicīnas potenciālu?

Jump to a section
Virzība uz augstas precizitātes medicīnu

Klīniskā praksē ir nepieciešamība virzīties uz augstas precizitātes medicīnu, kur molekulārās analīzes rezultāti ļauj personalizēt ārstēšanu, atbilstoši pacientam esošā audzēja unikālajam gēnu profilam.1–3 Vēža pacientu aprūpe kļūst arvien sarežģītāka, jo tiek identificēti arvien vairāk gēnu, kuriem iespējama mērķa terapiju, un ārstēšanas izvēle kļūst plašāka; un personalizēta4–8 2017. gadā vēlīnā izstrādes fāzē bija 700 molekulas, un 90% no tām bija mērķa terapija.9 Lai mēs spētu orientēties šajā arvien pieaugošajā sarežģītībā un apjaust augstas precizitātes medicīnas potenciālu, ir nepieciešama citāda pieeja klīniskajai diagnostikai un lēmumu pieņemšanai.4,10
03_precision medicine_01_precision medicine_v2_LVĶĪMIJTERAPIJAVēzi ārstē galvenokārt atkarībā no tā atrašanās vietas organismāMĒRĶA TERAPIJAVēža terapija tiek izvēlēta, balstoties gan uz orgānu, gan biomarķieriPERSONALIZĒTĀ TERAPIJAMolekulārā analīze ļauj personalizēt ārstēšanu atbilstoši pacientam esošā audzēja unikālajam gēnu profilamUZ ORGĀNIEM BĀZĒTASTRATIFICĒTA ATBILSTOŠI BIOMARĶIERIEMAUGSTAS PRECIZITĀTES MEDICĪNA 199020002010202020301980
Klīniski nozīmīgas genoma informācijas fiksēšana

Ir četras nozīmīgākās gēnu pārmaiņu grupas: bāzu substitūcijas, insercijas vai delēcijas, kopiju skaita izmaiņas un gēnu pārkārtojumi. Bet, vai pašreizējās diagnostiskās pieejas spēj identificēt tās visas? Atsevišķu biomarķieru testi, izmantojot biežāk lietotās diagnostiskās metodes, piemēram, PĶR un IHĶ un atšifrēt, un vairāku gēnu apgabalu NGS testi, ir saistīti ar risku nepamanīt gēnu pārmaiņas, kas varētu būt kritiski svarīgas no pacienta ārstēšanas plāna aspekta.4,11–13

Turklāt vērtīgu papildu informāciju, kas palīdz personalizēt ārstēšanas plānu, var sniegt tādu audzēju biomarķieru, kā piemēram, audzēja mutāciju slodzes (TMB) un mikrosatelītu nestabilitātes (MSI) kompleksa analīze. Pierādīts, ka pēc MSI rādītājiem var prognozēt atbildes reakciju uz imūnterapiju, un TMB arvien biežāk izmanto kā potenciālu biomarķieri lai izvērtētu iespējamo imūnterapijas klīnisko ieguvumu. 14–19 Tomēr TMB un MSI analīze var būt efektīva tikai tad, ja paralēli tiek veikta visaptveroša audzēja genoma profilēšana.14,15

03_precision medicine_02_genomic insights_v2_LVAudzēja mutācijas slodzeMikrosatellīta nestabilitātePārkārtojumiKopiju skaita izmaiņasInsercijas un delēcijasBāzes aizstāšanaAudzēju vispārējie kompleksie biomarķieri MSITMBČetras nozīmīgākās gēnu pārmaiņu grupas
Diagnostikas un klīnisko lēmumu pieņemšanas evolūcija

Lai vēža slimnieki varētu gūt labumu no pēdējām inovācijām terapijas jomā, ir nepieciešams attīstīt klīnisko diagnostiku un lēmumu pieņemšanu, lai:

✓   būtu iespējams identificēt klīniski nozīmīgas gēnu pārmaiņas un “parakstu”;

✓   būtu nodrošināts atbalsts klīnisko lēmumu pieņemšanā;

✓   būtu iespējams personalizēt pacientu ārstēšanas plānus.

Visaptveroša gēnu profilēšana ir svarīga, lai pacienti varētu gūt labumu no pēdējām inovācijām terapijas jomā.1,10,20

“NCCN panelis strikti rekomendē plašāku molekulāro profilēšanu (kas pazīstama arī kā “augstas precizitātes medicīna”)”

NCCN vadlīnijas par NSCLC, 5. versija, 201820

“Ja pieejami vairāki atsevišķu gēnu testi, priekšroka tiek dota visaptverošiem ģenu sekvencēšanas paneļiem, lai bez EGFR, ALK, BRAF un ROS1 identificētu vēl citas mutācijas un atbilstošas ārstēšanas iespējas.”

 

ASCO atzinums par CAP/IASLC/AMP vadlīnijām par plaušu vēzi, 201821,22
Uzzināt vairāk par visaptverošu gēnu profilēšanu Uzzināt vairāk par visaptverošu gēnu profilēšanu

AMP (Molekulārās patoloģijas asociācija/Association for Molecular Pathology). ASCO - Amerikas Klīniskās onkoloģijas biedrība (American Society of Clinical Oncology). CA - Amerikas Patoloģijas speciālistu koledža (College of American Pathologists). FISH, fluorescentā in situ hibridizācija. IASLC - Starptautiskā asociācija plaušu vēža izpētei (International Association for the Study of Lung Cancer). IHC - imūnhistoķīmija (immunohistochemistry). MSI - mikrosatelītu nestabilitāte. NCCN - Nacionālais visaptverošais vēža tīkls (National Comprehensive Cancer Network). NGS - nākamās paaudzes sekvenēšana (next generation sequencing). NSCLC - nesīkšūnu plaušu vēzis (non-small cell lung cancer). PCR - polimerāzes ķēdes reakcija (polymerase chain reaction). TMB - audzēja mutāciju slodze (tumour mutational burden).
References
  1. Rozenblum AB et al. J Thorac Oncol 2017; 12: 258–268.
  2. Schwaederle M, Kurzrock R. Oncoscience 2015; 2: 779–780.
  3. Mansinho A et al. Expert Rev Anticancer Ther 2017; 17: 563–565.
  4. Frampton GM et al. Nat Biotechnol 2013; 31: 1023–1031.
  5. Drilon A et al. Clin Cancer Res 2015;21:3631–3619.
  6. Hirsch FR et al. Lancet 2016; 388: 1012–1024.
  7. Baumgart M. Am J Hematol Oncol 2015; 11: 10–13.
  8. Chakravarty D et al. JCO Precis Oncol 2017; doi: 10.1200/PO.17.00011. [Epub ahead of print].
  9. Global Oncology Trends Report 2018. Report by IQVIA Institute for Human Data Science. Pieejams: https://www.iqvia.com/-/media/iqvia/pdfs/institute-reports/global-oncology-trends-2018.pdf (piekļuve 2018. gada oktobrī).
  10. Gagan J, Van Allen EM. Genome Med 2015; 7: 80.
  11. Schrock AB et al. Clin Cancer Res 2016; 22: 3281–3285.
  12. Rankin A et al. Oncologist 2016; 21: 1306–1314.
  13. Suh JH et al. Oncologist 2016; 21: 684–691.
  14. Chalmers ZR et al. Genome Med 2017; 9: 34.
  15. Goodman AM et al. Mol Cancer Ther 2017; 16: 2598–2608.
  16. Le DT et al. N Engl J Med 2015; 372: 2509–2520.
  17. Johnson DB et al. Cancer Immunol Res 2016; 4: 959–967.
  18. Rizvi H et al. J Clin Oncol 2018; 36: 633–641.
  19. Hellmann MD et al. N Engl J Med 2018; 378: 2093–2104.
  20. NCCN Clinical Practice Guidelines in Oncology (NCCN Guidelines). Non-Small Lung Cancer. V.5.2018, 2018. Pieejams: https://www.nccn.org/professionals/physician_gls/recently_updated.aspx (piekļuve 2018. gada oktobrī).
  21. Kalemkerian GP et al. J Clin Oncol 2018; 36: 911–919.
  22. Lindeman NI et al. J Mol Diagn 2018; 20: 129–159.